Zied mūsu sirdis

Zied mūsu sirdis tā, kā krāšņas pļavas,
Kad dalās saviem draugiem mīlestībā,
Tie cīruļi, kas dzied un ienirst skavās.
Tā rīta rasa,kas mums veldzi dāvā...
Pa kādu lapu pielien gliemezītis
Un cenšas ausī iečukstēt mums vārdus,
Ka tālu ceļu esot nomērojis,
Lai rastu ziedu, izsapņotu,tādu.
Kāds spēlē vijoli uz mūsu dvēsles stīgām,
Un dziesmas dzied par mūsu skropstu smilgām,
Par ezeriem,kam līdzīgas ir acis,
Par kalniņiem uz kuriem skatu metis.
Zied mūsu sirdīs mīlestības ziedi,
Bet ne jau katram atļauts ienirt pļavā,
Un ne jau katrs nektāru var savākt,
Drīkst pŗiecāties no takas,stāvot malā.