Augšup tikt

Pa stāvu taku jātiek kalna galā,
Kur varētu pie saules tuvāk būt,
Kur debesis ar pirkstu galiem skartu,
Un dzidrā vēja plūsmu brīvi jūt.

Pie kalna avotiņa lūpām pieplakt,
Un ieklausīties ko man smilgas čukst,
Šalc sirmas egles,bērzi mēlēs savās,
Sirds zemesmātei man zem kājām pukst.

Man augšā tikt un sadzirdēt,un sajust,
Ar dabu saplūst,jo es daļa tās,
Dos zeme spēku, kuru varu iegūt,
Tik tad,ja pats es jutīšos kā stāds.