Pie Jāņa!

Kaimiņam ir Jānis vārdā,
Katru gad` viņš alu gādā,
Pašam savi miežu lauki,
Tādēļ Jāņos pilni trauki.

Noprecējis smuko Līgu,
Slavētu,kā izdarīgu,
Prot tā gardu sieru taisīt,
Pirādziņiem mīklu maisīt.

Daudz ir Jāņos viņiem viesu,
Katrs saņem savu tiesu,
Meitas dala cienastiņu,
Puiši miežu alutiņu.

Izlocīt var dejās kājas,
Kurpes Jāņos paliek mājās,
Jo pēc tādas dancošanas,
Iet pie kurpniekzeļļa gadās.

Daudzi Jāņos satiek mīlu,
Žiperīgu,sirdij mīļu,
Un, pa pāriem noplaukst viņi,
Meklēt savu papardīti.

Arī es pie Jāņa eju,
Sieru ēdu,alu dzeru,
Esmu savu otro pusi,
Jāņa sētā sastapusi.