Dziļāk par sāpēm...

Lietusmētelis
Ar rūsas bārkstīm
Smiltīs
Pilienu pēdas sēj
Rēta pie rētas
Roc dziļāk,
Atradēj
Roc dziļāk par sāpēm
Ar lietusmēteli kāpās
Pa pilienu rētām rāpies
Dziļāk aizvēja ilūzijas gaudojošajā plaisā
Sarūsējušu ilgu piebriedušā gaisā
Roc
Kamēr zeme atdod savu noslēpumaino asaru
Dziļāk par sāpēm
Zem ārējām vātīm
Nogrimušu pašā sirds vidū
Kristāliska dimanta kliedzienu
No īstuma nepietiekamības
Pat vispatiesākajā patiesībā
Kad smeldz
Dziļāk par sāpēm
Lietusmēteļa kabatā
Tuvu pie pašiem dvēseles klauvējienu sirdspukstiem neizturami klusiem
Apziņa pārlūzusi uz pusēm
Viena puse pie manis,
Otra ...
Atradēj, roc
Dziļāk par sāpēm roc
Dziļāk par kliedzienu pašā sirds vidū
Neapstājies
No lietusmēteļa čaukstošās sakustēšanās
No pilienu pēdām
Dziļāk par bēdām
Dziļāk par ēnām
Zem pazemes vēnām
Upe plūst lēnām
No pilieniem pielijusi pilna
Pārplūdusi plūst
Upe no zaudētās apziņas puses
Par pārdabisku realitāti kļūst
Un tu, atradēj, spēj šo realitāti just
Roc
Un neļauj šai sajūtai zust -
Atrod upi
Dziļāk par sāpēm ...
Ar lietusmēteli
Pie mūžības jūras
Dvēseles kliedzienu kāpās ...
Zaudēto apziņas pusi
Kura atpakaļ pie manis nu pazudusi
Klīstošo kliedzienu lietū klejojusi
Par pazemi dziļāk debesīs nokļuvusi
Patiesību aiz patiesības apjautusi
Un nojautas pilienu upē pārvērtusi
Atradēju atradusi
Un rok
Dziļāk par sāpēm
Aizapziņas mākoņu kāpās
Tuneli starp visumiem
Ātrgaitas viensliežu dzelzceļam
Kristāliska dimanta asaru pārvadājumiem
No pasaules uz pasauli
No citurienes uz citurieni
No nekurienes uz nekurieni
Plūstot
Dziļāk par sāpēm
Lietusmēteļa kabatas kāpās
Pie pilošās jūras
Mazo mūžību smilšainajiem viļņiem
Pielijušiem ar kliedzienu pilieniem pilniem
Un realitāte aiz realitātes gaudojot valša ritmā dzied
Par to kā atradējs
Savu pazudušo apziņas pusi atkal pazaudēt iet
Dziļāk par sāpēm
Kur upe
Nepārstāj plūst
Dziļāk