Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Labrīt!

Lielpilsētas agrie rīti.
Debesskrāpju acīm zibsnī,
Atstarojot saules lēktu.

Vējš skrien garām koku zariem,
Kuros putni mostas bariem,
Sniedzot visiem rasas dušu.

Kam vēl tikko miegs bij acīs,
Nu jau ir no rasas slacis,
Pamostas, lai sauli sveiktu.
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2009-06-15 21:19 
Arī man nav ko teikt.
 Virgin  2009-06-15 21:26 
Nu,jā!Kā teiktu Elločka-šo ta neto:)
 assortina  2009-06-15 21:31 
Vēl viņa teiktu: Pir vo vremja čumi!!! Žutj!!! :)
 sekspiirs15  2009-06-15 21:52 
Tas nu vairs nav jānoklusē:
Pavasaris mūsu pusē
Atgriezies pēc gada gara
Dieva
darbus pie mums dara.

J.Dreslers
 klusaisMiileetaajs  2009-06-15 22:36 
Putni savā mēlē droši vien pēc tam sulīgi nolamāja to vēju. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?