Asara.

autors: L_auris [dzejoļi]

Uz loga rūts,
Kur saule vērās,
Nesteidzīgi lāses rit.
Un atstājot aiz sevis ceļu,
Viņas kaut kur tālāk krīt.

Nezinot, kur viņas kritīs,
Jaunas lāses ceļu liek.
Uz loga rūts,
Kur acīm veros,
Atkal jaunas lāses riet.

Un pievienojas mana lāse,
Ceļam, kuru citas liek
Un nokrīt kaut kur aizmirstībā,
Kaut kur – nezina neviens...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-06-04 09:15
Mūžīgais aplis - ūdens iztvaikos un atkal nolīs lietus veidā,arī asara.
Bils	2009-06-04 09:21
visas lāses saplūst jūrā, aizmirsta nav it neviena. jauks dzejs.
Muuza13	2009-06-04 09:26
Precīzi... es tieši tā nesen domāju, bet nevarēju pateikt. Tev izdevās!
straume22	2009-06-04 10:25
Labi, ka lietus, Slikti,ka auksts, Dārzus ta palies, Bet diezin kas augs...
netaakaavisi	2009-06-04 10:33
ļoti patīk..:)
Naktsvijole_es	2009-06-04 11:13
No lietuslāses līdz jūrai...man patīk..:)
Virgin	2009-06-04 13:21
Jauks:)
assortina	2009-06-04 18:12
Ļoti labs!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!