Atvadās. (Izlaidumam)

Nekur nav kopā ilgāk būts
Kā Deviņi – šie zelta gadi

Kādam tas ir prieks un laime,
Kādam pilna sāpju krūts.
Jo visi bijām mēs tik ilgi,
Nekur nav citur tik ilgi būts.

Ir draugi, paziņas un naidi,
Kādam nesadalīts sols,
Bet tomēr esam vienmēr draugi,
Vienmēr turēts tiek klases gods.

Un aiziet, aiziet tālu gadi,
Šie gadi, kuri ātri skrien.
Un gandrīz arī nepamani
Kad biji maziņš vakardien.

Un drīz jau puķes pretī trauksies,
Smaidīdami visi sveiks,
Un tomēr, kaut kas sirdī notrūks,
Notrūks gadiem liktais ceļš.

Un sāksies jaunas dzīves pamats,
Kurš no jauna jāuzceļ!
Un visu draugu vecās sejas
Raudzīsies tu sameklēt.

Bet neuztraucies, viss būs labi!
Un ātri paies trakie gadi.
Atjaunosies liktais ceļš,
Kad varēs visi satikties!