MS XLVII

autors: ugjis [dzejoļi]

ir dīvaina nolemtība
tādā tumšā alus kausā
saldā kā jaunas meitenes skūpsts
veldzējošā kā pati mīlestība

ir dīvaina nolemtība
pavasaŗa vakara skaņās
vieglās kā meitenes smaids
skurbinošās un saucošās
kā tumša atvara dzelme
[pienenes aizveras un dziest
viegli nočūkst rasā pēdējie saules stari]

mēs pārnesam mājās pavasari
matos un plauxtās
sirds kā mazs putniņš satraukti sitas
pret aizliegts un nedrīkst
lielo un dzidri mirdzošo stiklu

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2009-05-29 22:08
Tāds ļoti romantisks! Man patīk!!
klusaisMiileetaajs	2009-05-29 22:50
Uģi, Tu tak dvēselē esi dzejnieks! :)
hefny	2009-05-29 23:06
Jauki.Ja nēbūtu tā alus-viss smird ,kad dzer.
eugen	2009-05-29 23:22
Hef - ja labi paosta tad arii miilestiiba smird iipasji jau naakosjajaa riitaa ;pp
tavssargs	2009-05-30 10:18
Nodevējus aiz restēm!
Burve77	2009-05-31 05:14
ļoti skaists dzejolis:) ierakstīšu blociņā- t.i., iekopēšu savā dnsgr- un ik pa brīdim pārlasīšu, it īpaši pēdējo pantiņu par pavasari:))Paldies autoram!
Virgin	2009-05-31 10:17
Man ar patika:)
Plaanpraatinjsh	2009-05-31 18:43
Uhhhh!
Naktsvijole_es	2009-06-01 10:32
patika..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!