MS XLVI

šorīt skumjas bija siltas
kā tava vieta gultā
no rīta pēc sapņa
[es zinu tu tikai uz brīdi jo
nevar jau dzīve no elpas un glāsta
un smaidiem pastāvēt vien]
minūtes sekundes gūsta
stundas minūtes sien tā
gaŗi
kā gulšņi sliedes
tālē triec un dzen
pakaļ tiem vilcieniem
kas nekad vairs
un atpakaļ
[kaut kuŗ starp Majoriem un Veclaiceni
trauc mazi SMS un sīkās balsīs dzied]

mazi sīki zvaniņi
skan un skan
tik smalki kā smaida mulsums
kā glāsts ko roka sapņos redz