Pa pēdām

Pa liedagā iemītām pēdām
Es sekoju, lai tevi rastu,
Un pretojos spēcīgām vēdām,
Kas vilnīšus dzenā uz krastu.

Uz jūru ved tūkstošiem pēdu,
Bet tavējās es atpazīšu,
Ja laicīgi panākt vēl spētu,
No sevis vairs prom nelaidīšu.

No viļņa, man pamājot sveikas,
Zūd skatienam meiča no teikas,
Uz jūras zem zvaigznēm vēl mirkli,
Es redzu kā zvīņas tai dzirkstī.

Šeit palikšu nāriņu gaidot,
Varbūt, ka to satikšu atkal,
Kad zvaigznes no rīta stās zaigot,
Ja nē, tad tai ieniršu pakaļ.

Pa pēdām, pa pēdām es došos,
Jo ugunskurs kvēlo man sirdī...
Tas nedzisīs traucoties viļņos,
Es meklēšu tevi, vai dzirdi?