krāsu eiforija...

autors: netaakaavisi [dzejoļi]

Es eju sapņodama -
ar krāsu kasti,
kur ezers
krasta toņus pludina.
Tik daiļi pakalni,
ap sirdi neparasti...
Vējš ūdens virsmu
ieviļņo un gludina.

Pār ezeru peld mākoņi,
un līčos spoguļojas krasti -
tie ieskauj mākslinieci
sajūtā brīnišķīgā.
Ver zeme vaļā
savu krāsu kasti
un dodas māksliniecei palīgā.

Es uzzīmēšu sajūtu,
kas manā sirdī mīt,
Jo vārdiem to nekad
es nevarēšu aprakstīt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ija9	2009-05-18 21:50
Kā man patīk!!!
Closing_Time	2009-05-18 22:01
Lielisks dzejolis!
assortina	2009-05-18 22:07
Liekas, ka redzu jau ezeru...! Brīnišķīgs dzejs!!
lavanda3	2009-05-18 22:08
man ar tīk, ir jauks!:)
tavssargs	2009-05-18 22:49
Kā labā spiego?
netaakaavisi	2009-05-18 23:06
savā..:))
beatriche_	2009-05-18 23:18
izdevusies glezna..:)
Amarille	2009-05-19 00:08
Nu nenoveertee sevi par zemu!Arii ar vaardiem loti labi aprakstiji savu sajuutu!
Vejslota	2009-05-19 07:59
Bet mēģini vēl! Tev sanāk! :))
kwazimorda	2009-05-19 13:52
Mālē modernisma stilā-ar ķeksīšiem un rimbuļiem...:)))
maijupukite	2009-05-19 13:58
Fantastjika! :)
Naktsvijole_es	2009-05-19 14:15
pieskaras...
Plaanpraatinjsh	2009-05-19 16:39
Lasīju jau dienasgrāmatā,bet tā arī nesapratu;tad gleznosi vīrieša aktu? Pēdējais pantiņš tāliek domāt.
sarma7	2009-05-19 19:01
skaisti..:)
hefny	2009-05-20 10:40
sirds sajūtu glezna-skaisti.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!