Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
sirdī vieš....
Tu mani uzrāvi no murga baisa,
kad dega viss, kad postā gāja viss, kad tā kā sapņa gruzdums bija jūtams gaisā un viss jau liesmās gaisa tāpat kā vārds mans,dažu pelts. Tad lēni vērās zemes plaisa starp bijušo un nākamo: neviens vairs nepirka neko vai pirka pašu lētāko. Viss sāka dzist. Es iemācīto biju aizmirsusi. Par vēlu likās kaut ko jaunu gūt. Bet dvēselē vēl kaut kas kaisa un gribējās vēl būt, vēl pastāvēt ar savu garu starp nebūtību un starp aizmirstības varu, starp pašas zaudēto un to,kas katram zūd. Murgs bija ciešs. Tad jutu - Tava roka mani purina. Vējš lapas skurina, un grieze griež, un taka aizvijas gar rudzu lauku. Nu atkal esmu pilna ar to, ko rāma taka sirdī vieš.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|