Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mele

Es domāju, saku, runāju, dzirdu,
Kas liegs man kliegt par dzīvības dvašu.

Tavās acīs es saskatu savu seju,
Vai saproti mani un nevajag melus.

Ar saprāta acīm es redzu aizejam tevi,
Bet sirdī sev saku, lai paliec,

Caur kustību un deju es palieku punktu
Vēl tikai vienu stundu un atvērtas durvis...

Domāt caur sāpēm un runāt, kad gribu klusēt
Un pateikt, lai tu sadzirdētu.
Viedokļi par dzejoli
 wip4  2009-05-04 15:51 
...neklusē gan, citādi aizies!Patika.:))
 netaakaavisi  2009-05-04 16:16 
Saki skaļi,
lai sadzird..:)
Man ar patīk..:)
 lapsaacijs_albiins  2009-05-04 16:22 
kljuudu padaudz...

aa, veel kas.. tie veel tikai stundu un veel tikai 12 stundas
un 24 stundas... uz sievieshiem taadi gaajienu neiedarbojas. ignore momentaana! :)))
 klusaisMiileetaajs  2009-05-04 16:27 
Man nekas te nepatīk. :))
 Plaanpraatinjsh  2009-05-04 19:06 
Kas tad te īsti jāsadzird?
 Vejslota  2009-05-04 20:24 
Johaidī, Tu esi vīrietis? Uzrunā pirmais! :o
 assortina  2009-05-04 21:26 
Jā, saruna ir ļoti nepieciešama pilnvērtīgai komunikācijai!!
 hefny  2009-05-04 23:08 
NU JĀ--VELK -UZ INSULTU,
tad tiešam sarunas ar domām,un tam,kas var,-vajag
pateikt.Īpaši, ja mīlestības,piedošanas,pat dusmu un nožēlas vārdi.
 beatriche_  2009-05-04 23:48 
..klupdams, krizdams.Kas kas ir un kaut kas nav..:)
 Burve77  2009-05-05 01:13 
ai, man negribas lasīt līdz galam...
 ZARNU_MAISS  2009-05-05 07:38 
Nemelo! Tu neesi attīrījis organismu!!
 publicists  2009-05-07 22:13 
labojums pieliku punktu
 publicists  2009-05-07 22:13 
pielieku
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?