Nāru dziesma

Klusums laižas zemei pāri,
Snauduļo jau priežu sils.
Sienāžus vēl dzird un spāri,
Mirgo ūdens debesszils.

Apklusuši zivju šļaksti,
Rimstas vēsmas ceļojums,
Sidrabojas viļņu raksti –
Laiks ir aizsapņoties mums...

Kuplā dižozola ēnā
Maigā, zaļā zālē snaust
Atlaidies, un sapņo lēnām,
Ko nevienam neizpaust...

Nāks tev sapnī kairā nāra,
Karaliene ezeram.
Brīnumskaista tā un vāra
Atklāsies tev skatienam.

Nedzirdamā, cēlā gaitā
Noburs viņa tevi tā –
Sekosi, kur gaisma laistās -
Pašā ūdens dziļumā...

Zudīsi tu līdz ar viņu
Naktī, saldā pasakā...
Krastā nepaliks ne miņas –
Tavas mājas – atvarā.