Sievietes.

Mēs esam kā dzērveņogas glītas un krāsainas,
Nu gluži kā dvīņu māsas,bet tomēr tik dažādas.
Mēs visas dzīvojam purvā un tur arī jāpaliek,
Līdz Laimes māte mūs nobur un atnāk kāds kārumnieks.
Pēc pirmajiem lielajiem saliem mēs paliekam gardākas,
Cits ledusskapī mūs saldē,cits noliek pagrabā.
Cits saber mūs visas burkā un pārlej ūdeni,
Un ziemā tad mūs meklē ar lielo karoti.
Mēs visas gribam tikt zaptē un peldēties cukurā,
Tā glabājamies visilgāk,tik žēl ka izšķīstam.
Kā kārumnieki mūs glabā,no tā viss atkarīgs,
Jo varam palikt skābas,gan saldas kā zemenes.