NOTIKUMS

Viss sākās , kā parasti pasakas beidzas.
Ilgi un laimīgi...-es lasīju Tavās acīs.
Mēs bijām divi vien un pat laiks lēnāk steidzās.
Klusēdami gaidījām kurš pirmais ko sacīs...
Kafijas krūzītes osīti knibina mani pirksti.
Acis kautrīgi nodurtas kurpju purngalos.
Kurpi kustinot skan smilšu šņirksti.
Vaigi sārti, kā vēju sapūsti ziemeļu salos.
Tev melnas spīdīgas zeķes no kurpes , līdz īsajiem svārkiem.
Svārku šķēlumā paspīd zeķes mežģīnes mala.
Tu noslēpumaina un kārdinoša , kā grāmata zem vākiem.
Man plaukstas kļūst miklas, satraukumam nav gala.
Liesmiņas trīsuļo,lēni deg sveces dakts.
Izbaudīt gribas ikvienu saskarsmes brīdi.
Vēl tikai vakars, bet priekšā mums visa nakts.
Lēni iepazīstu tavu ķermeni, katru vietiņu, katru sprīdi.
Klusumu pārtrauca pie durvīm skaļi dārdi.
Atnācis bija tavs vīrs, Tu durvis tam vēri.
Es gribēju kliegt, bet rīklē apklusa mani vārdi.
Vienu mirkli vilcinājos, tad izvilku revolveri...
Es izšāvu visas patronas, līdz nokrita tas maita.
Asins peļķē viņš gulēja, tagad brīvību mums dos...
Tālāk neredzēju satrauktā notikumu gaitu,
Zvanīja pulkstenis un es pamodos.