VAKARIŅAS

Lasot susurlāča dzeju par pasaules galu,
Atcerējos kādreiz bijušos notikumus un lietas.
Toreiz vēl ticēju tam ,ka var sasniegt pasaules malu,
Un ka dzīvsudrabs ,nevar nostāvēt uz vietas.
Viendien gatavoju vakariņas, smeķīgas , bet reti.
Aukstajā būs veikala salāti, no liellopu mēles.
Siltajā sacepšu brūnu un smaržīgu omleti.
Uz pannas jau kārtojās čurkstošā šķiņķa šķēles.
Nežēlīga smirdoņa pārņēma visu telpu,
Tas bija drausmīgāk, nekā piedzīvot karu.
Bira asaras, vemstīdamies nespēju ievilkt elpu,
Uz pannas es sasitu vanckaru...