Pavasarim

Ne ziņas ne miņas no tumsas,
kas rudeņos pārklājas pāri,
ir tikai debesis zilas
un spirgtums,ko elpoju kāri.
Vairāk nav jāraujas stūrī
un jābaidās vēja,kas dejo...
Vai pūš tas saldi vai sūri,
vai pogcaurumos klejo?
Tie pavasara gani,
kas ziemā tik bēdīgi nīkst,
nu parauj līdzi mani
un klausās,kā zāle te dīgst!
Ir durvis vaļā un logi
un sirdis,ak jā,arī tās,
tiek nojaukti vecie žogi
starp visiem,kas nesapratās.
Ar pumpuriem,pūpoliem,sauli
pilns groziņš,ko nesu sev līdz,
tur katrs smaržīgais vakars
un neprātīgais rīts...
Tos dalu pa labi,pa kreisi
un nav it nekā man žēl...
Vai daru es nepareizi?
Nē - pavasarim ir vēl!!!