iemīlējos...

autors: lauvene4 [dzejoļi]

Es iemīlējos tavā dzejolī,
tas nāca balts un mani sita.
No viņa gaismas zibens starmetī
tik apžilbinoši pār mani krita.

Es grimu tavā dzīvā dzejā tā
kā tevis paša stingrās, mīļās rokās
un ieraudzīju domas pārvērstās
aiz savas galvasādas smadzeņkrokās...

...balts stars
tik ass,
ka nevar paiet garām,
tik tēmējošs
ir slīdējums šim staram...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2009-04-05 00:08
Otra domas nevajag piesavināties, tev savas varbūt ir vēl labākas, interesantākas...:))
klusaisMiileetaajs	2009-04-05 00:52
Barisa dzejoļus laikam salasījusies un tagad naktī miera nav. :)))
anina	2009-04-05 01:47
Ko tik dzīvie dzejoļi nedara!? Užas!!!:))
Vejslota	2009-04-05 09:06
Tik precīzi notēmēt prot tikai Tavssargs! :))
kwazimorda	2009-04-05 09:34
Kam te tas baltais dzejs nesen bija...:))
Plaanpraatinjsh	2009-04-05 09:45
Bez atstarotāja pa ceļiem naktī nestaigā.
tavssargs	2009-04-05 17:17
Ar lāzeru ja apgādāts tēmeklis, tad jau lielas problēmas nevar būt. Ja tikai pašam rokas nedreb.
ZARNU_MAISS	2009-04-05 18:14
Nerakstu dzejoļus,būsi sajauksi ar kādu citu,susurlāci varbūt.
assortina	2009-04-05 21:39
Jauks veltījums!! Nez kurš tas laimīgais?! Varbūt tiešām Lācis?! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!