Liesmas

Viņi skūpstā ielika visu kaisli,
Lai ar savu balsi pateikt tev:
Ka viņiem maz laika, tu nelikies mierā.
Un sāki viņus nievāt par to, ka viņi divi ir,
Kāds pasauca baru un tie sāka tiesāt:
Par saviem un pasaules grēkiem,
Kāds klusi pateica citiem:
Uz sārtu tos par to, ka viņiem ir tas kā mums nav!
Aizdegās sārts, kur spēlējās liesmas,
Viņi sadevās rokās, lai savītos kopā,
Kam ticēt, ko nievāt?
Lai pasaule liek tevi mierā,
Aklums, meli un gļēvums.
Ir patiesā alga, ko saņems tie,
Kas savās jūtās aizmirst par bausli.
Liesmas aiznesa viņus turpu,
Kur vienīgi vieta ir jūtām.