Aita

autors: publicists [dzejoļi]

Klusums klausules tavā galā liecina,
Kad tev nav laika un ir cita dienas gaita,
Es jūtos kā apcirpta aita, jo dzīvoju sev,
Bet tu vēlies, lai dzīvoju tev un tāda ir samaksa,
Par to, ka mīlam dažādi tu ķermeni, bet es dvēseli tavu,
Cik smagi, bet varbūt pat viegli,
Jo parādās klusuma daļa, ko piepildīt vajag.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ne_jau_taa	2009-03-31 17:30
Kur aitas, tur cirpēji.....tā nu tas ir iegājies:)
klusaisMiileetaajs	2009-03-31 18:12
Klusumu vajag piepildīt ar mīlēšanos. :)))
lapsaacijs_albiins	2009-03-31 18:55
pac vainiigs, ka aita jo man nav laika man sen jau cita piedziivojumiem pilna, bet dziive... :)))
Plaanpraatinjsh	2009-03-31 19:12
Gan teķis zinās kā piepildīt aitu.
Vejslota	2009-03-31 19:41
Ūja, ūja,- nenokar degunu, gan jau viss būs kartībā! :)
tavssargs	2009-03-31 20:20
Labāk saceri dzejolīti par to, kādus skaistus dūrainīšus no aitas vilnas meitenes ada karavīriem!
publicists	2009-03-31 20:33
tavssargs - paņem sevi labāk abās rokās!
assortina	2009-03-31 20:54
Aita ir bara dzīvnieks!! :)
Burve77	2009-04-01 01:12
tāds samocīts tas dzejojums...
lapsaacijs_albiins	2009-04-01 11:25
plp, tu ir dikti nejauks pret tikko dzimusho zvaigzni :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!