Atmiņās

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Savas bērnības mīļāko lelli
Atradu vecajā skapī,
Un tik mīlš man šķiet
Viņas izbalējušais vaigs…
Pagātnes atmiņās
Ataust bezrūpības,
Lielo sapņu un cerību laiks.
Kad dāliju ziedos raudzījos
No lejas uz augšu,
Kad vislielāko sāpi
Pārtrauca māmiņas skūpsts…
Kādēļ nav iespējams
Atgriezties bērnības pasakā?
Kāpēc allaž tas kauss,
Ko jātukšo,
Ir tik rūgts?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-03-31 18:01
Paprasi PLP! Viņš tādās lietās ir spečuks. :))
ne_jau_taa	2009-03-31 18:20
KLM, visvieglák pasútít pie citiem....Eh tu, bet es uz tevi tá ceréju:D
Plaanpraatinjsh	2009-03-31 19:05
Samīļo lellīti,bet kausu lai dzer klM.
fatals	2009-03-31 19:25
``Pagātnes atmiņās Ataust bezrūpības,`` Baigi labi pateikts..;) Labs dzejolis!
Vejslota	2009-03-31 19:58
Nav viegli saglabāt bērna brīnīšanos sevī... Jauks dzejolis.
tavssargs	2009-03-31 20:15
Es negribētu būt otrreiz ierindnieks.
2kalnietis	2009-03-31 20:49
...nevajag vispaar pieaugt....
assortina	2009-03-31 21:04
No attāluma viss liekas ideāls! :) It sevišķi bērnība!!
Naktsvijole_es	2009-03-31 21:44
kur pazūd prasme dzīvot vienkārši un raudzīties pasaulē atklātu skatu,uzticoties...Jauks:)
bariss	2009-04-01 14:36
Arī kāzās sauc RŪGTS :))))))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!