Mana saule...

Pie zaraina un sakaltuša koka
Tikai viena saule spīd,
Tik skumīgi, ar skatienu uz leju.
Visapkārt tumsa,
Gaiss stindzinošs, kā ledus plaisa....
Kur esi tu,
Mana saule, mana gaišā debess?
Man acīs tu vien rādies
Starp tumsas un gaismas stariem.
Logu gaišās rūtis
Vakaros apgaismo manu mājupceļu
Kā maija ziedi lietū,
Tie plūst un zied straumei pretī,
Bet ūdeņiem aizejot, aizej tu...
Zaudējums pārtop sāpēs...
Margrietiņa ugunīs trīcošām ziedlapām...
Bet ozola stiprais stumbrs
Zemē ielaidies saknēm dziļām,
Dzīvības sulas sūcošais vampīrs....

Mākoņi laižas jau zemzemes laidumā,
Kalni, skopuļi, sudrabā tīti.
Tur saule bezspēkā krīt,
Tur zeltā viss tīts un aizmirsts...
Tur tu un es,
Kā sapnis zudušais...