Balts tuksnesis...

Visapkārt sniegs,
Tas putināt nepārstāj,
Pārslas lielas un mazas
Vējā neļauj man turēties kājās.
Un man vairs spēka, spēka nav
Cīnīties ar to, kas neapstājas.
Ir Māte Daba mainījusi visu,
Tās likumi ir savādi ik dienu,
Ja agrāk draugos bija tā ar visiem,
Tad tagad tukšums vien, kā balta siena.
Ne paiet, ne vairs skatīt saules rietu...
Es neredzu ne dzīvnieku, ne augu.
Visapkārt tikai tuksnesis ir balts
Un stāvu es pa vidu
Nobijies un stalts.
Un bail pat soli spert...
Tā stāvu es, kā manta
Kas tīta baltā palagā,
Kā akmens salta...
Tā sevi atrast man bij lemts.
Te palikšu,
Un dzīvos tikai sirds...