Vienmēr būs kāds, kā vārds ir – nāc...

Saulriets.
Tu mājās viens.
Tev ir auksti,
Tu vēlies, lai kāds tevi sasilda.
Tu baidies,
Jo drīz paliks tumšs.
Tu sēdi krēslā,
Pašā istabas stūrī,
Apsedzies ar segu,
Tev pretī kamīns
Izdzisis.
Deg divas sveces,
Uz galdiņa telefons.
Tu vēlies piezvanīt.
Numuru daudz.
Var apjukt...
Acis aizveras...Tu raudi.
Zvans.
Tu šo zvanu gaidīji ilgi.
Gribi atbildēt,
Bet tev sāp...
Noliec klausuli...
Aizņemts.
Tu smaidi, bet iekšēji raudi
Tā nav mīlestība,
Tās ir sāpes...