Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nakts mežā

Gruzd saules kvēlē debesis.
Peld zilgmē rozā mākonis.
No malas tumsa pārklājas.
Spožs mēness,zvaigznes parādās.

No meža atskan pūces balss.
Tā dodas savās medībās,
Jo, kad ir iesākusies nakts,
Nakts dzīve mežā iesākas.

Kaut visu tumsas sega sedz,
Kā dienā pūces acis redz.
No migām ārā vilki lien
Un dziesmas mēnesnīcā dzied.

Krakšķ koki...Purva akacis,
Pa brīdim gaisu savācis,
Pār mežu izdveš nopūtu...
Vai vēlies ienākt mežā tu?
Viedokļi par dzejoli
 __MATRIX__1960  2009-03-29 06:14 
No padomiem šiem kļuvu domīgs,
Uz precēšanos stipri stomīgs,
Ja gribi ņemt sev
sievu labu,
Pa naktīm guli-nebradā pa tumšu mežu...
:)*
 Plaanpraatinjsh  2009-03-29 11:19 
Naktī labāk nevazāties pa mežu - pajautā Pidulim,ja netici man.
 Vejslota  2009-03-29 15:42 
Patika pedējie divi pantiņi- tādi ar mistikas piegaršu.. Pedējā rindiņa gan ne
sevišķi iet kopā..
 klusaisMiileetaajs  2009-03-29 16:22 
Kam no vilkiem bail, labāk mežā neiet. :))
 assortina  2009-03-29 20:28 
Ļoti labs tēlojums! Man patīk!
 lauvene4  2009-03-30 00:59 
vakars pāriet naktī melnā,
nevar saredzēt ne velna!

Par to akaci dikti patika:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?