Atzīšanās

Apsēdīsimies uz mirkli-
Tur, kur vītols savus zarus liec.
Tie, kā sudrabaini pirksti,
Ūdensrozēm maigus glāstus sniedz.

Ezerā viz tūkstots zvaigžņu-
Gribu,mīļā, tās tev visas sniegt.
Bet tu nevēlies nevienu,
Tev par tādu dāvanu nav prieks.

Vēlies?Noplūkšu tev rozi,
Ūdenī,kas tā kā zvaigzne zied.
Vai pret ziedu buču dosi?
Atbildi,ka gribi mājās iet.

Labi, bet pirms mājās aizej,
Manos vārdos nedaudz ieklausies-
Gribu brist es pakaļ rozei,
Jo no mīlas kvēles aizdedzies.

Savu mīlu gribu dāvāt,
Neprasu, lai savu pretī sniedz.
Atļauj vērties acīs tavās!
Mīļā, lūdzu, mājās nesteidzies!