Daudzpunkts...

Kā ik katrai dzejas rindai,
Sākums vārdā meklējams.
Kā ik katrai dzejas rindai,
Beigas punktā rodamas.


Lai ar` bieži nemanīts,
Nopietni pat neuztverts,
Savā sīkā mazumiņā,
Lielu lomu spēlē tas.


Tā kā ērtā pieturvietā,
Doma beidzas punkta vietā.
Bet aiz tā, kā starta vietā,
Aulekšiem pa dzeju slāj.


Punkts kā luksofors ar vienu krāsu,
Regulē kur domai skriet.
Lai tā nebeidzas par ātru,
Vai likt tālāk projām skriet.


Tā kā divas oda acis,
Vienveidīgs, kad aci met.
Krāšņā daudzveidībā ietīts,
Tad, kad laiks ir veltīts tam.


Divi punkti, tā kā dvīņi,
Savu vietu tekstā rod.
Ja tos vertikālē ieliek,
Tas nav dzēriens, bet gan kols.


Tad, kad dvēs`lei atslēdz durvis,
Dziļa, dziļa sapratne.
Mīlas paisums pārņem mani,
Visu manu būtību...