Izdoma.

Kā tikko ceptu, smaržīgu maizi,
Auglīgu melnzemi arkls griež.
Lai radītu pilnīgi kaut ko jaunu,
Prātā domas atmiņu šķeļ.

Lai dzejai garša nepārspēta būtu,
Ir jādot prātam vaļu diet,
Nedrīkst kaunināt un rāt,
Pie lētiem lozungiem to kārt.

Kā reti dārgu ieraugu,
To izkaisa pa grāmatām.
Lai no apzinīgiem gadiem,
Tas augot plešas Visumā.

Prātam, dzejas inženierim,
Vārdi dārgāki par kloķa klani.
Vīziju un tēlu meistars,
Rindu rasējumā dzeju kar.

Dzeja tā ir mākslu māksla,
Mūžu dzīvo, mūžu dzejo.
Varbūt mūža otrā pusē,
Dzejas pērles vienreiz taps.

Dzeja - viss patiesākā rakstītāja seja,
Tur grimasi un pantus mana.
Ik šķiedru dvēselei un gatavību,
Kā lornete, tā asi pauž.

Ak, vārda burvība,
Kā sulīgs ābols nupat kritis zemē,
Tas lūgties lūdzās, lai to ievēro un paceļ,
Lai pēcāk.., valdzinošā dzejā vestu.