Esence.

Lai liekvārdībā neiegrimtu,
Ik lietai vārdu varam rast.
Kā pļavā sienu žāvē zārds,
Tā dvēs`lei skumjas kliedē vārds.

Starp saišu vibrējošām stīgām,
Spurdz skaņas lielā vārdu spietā.
Kā pirmās bezdelīgas augstu gaisā,
Tie lido ausu lidlaukā.

Sentences kā dzelzsbetona stiegras,
Teic saturu bez piepūles.
Tāpat kā karbonāde miesu,
Tās baro garu sātīgi.

Kā tuksnesī, starp plašiem klajiem,
Pie avota viss ziedos slīgst.
Tā ikdienā, starp īgniem ļaudīm,
Vārds dvēselei liek laimē tvīkt.

Un tas nav mazs, kā pieņemts teikt,
Lai gan pieejams - ikvienam.
Kā pelnrušķītes kurpītei,
Tam ērti jāgulst dvēselē.