Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atskaņas.
Kā lāstekās saule rotaļāties mīl,
Tā iztekās auļo ūdeņu spīts. Un takas kā upes palos slīgst, Teju vai akas, alojas vīrs. Tēju lapas krūzītē metot, Dzeju plānus pilda meti, Guļ raibā slānī metriem vien. Virpuļo tvaiks, un aromātu sien. Mutuļo sirds un apmātā tiek, Vizuļojošos vižņu atspulgos. Kruzuļojošās zvaigžņu vīzijās, Sulojošās kļavu sulās. Joņojošās palu straumēs sirds lokās, Un mokās, izkaisīta trauslās lauskās. Modās kaisle, trauksmaina un kusla, Grib tā vairāk, nekā spēj izdarīt. Cibā tēju lapas plok, tās lemtas zūdībai, Citam dzeju dzejot lemts, it kā mūžībai. Tam, dzeja nav nekas, vienalga tam. Tam, dzeja ir viss, no tās viņš pārtiek.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|