Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atmiņas

Vai atceries tos laikus...?

Gājām mēs roku rokā,
Saule mums spīdēja sejās.
Mēs memanījām, ka mūsu dejās,
Ēnas savelkas lokā.

Bijām mēs bērni, mēs augām.
Skolā ziedus viens otram spraudām,
Bet nāca rudens un aukstums cēlās,
Tā atsalums mūs dvēslēs smēlās.
Un gars vairs neredzēja skaidri.

Likās, ka attālums mūs šķīris
Un mūsu saulē kodols bija plīsis.

Mēs aizgājām. Cik skaudri sapņi.

Sniegs ar ledu mūs apsedz maigi.
Vai pienāks kādreiz vecie laiki?
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-07-16 11:27 
:) Hmm. Tēma forša, bet tas izpildījums nedaudz šlāgerisks. Prātā nāk Silavas valsis!
;)
 Peljucinjsh  2004-07-16 12:02 
intresants,praataa naak labas atminjas! :)
 jan4yx  2004-07-16 12:32 
njaa atminjas.. iesaku noskatiities dark city.. tur par atminjaam ir saws
alternatiiws wiedokliits :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?