Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Burvestība

Es ieguļos rudzupuķu pļavā
Un esmu zilā sapņa varā.
Maigās ziedlapiņas pieglaužas ādai.
Es esmu šeit viena,
Pakļauta burvestībai kādai.

Es vēlos,kaut man būtu spārni
Tad es lidotu tur,kur valda sāpes:
Uz pārplūdušiem laukiem un tālēm,
Pie raudošiem bērniem un vientuļajām mātēm.
Ar spārniem notrauktu katru asaru no vaigiem,
Aizpūstu kā pieneņpūkas rūpes un raizes uz visiem laikiem.

Manas lūpas ieliecas smaidā-
Es neesmu tāda sapņotāja viena...
Visi kopā mēs varam daudz vairāk!
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-07-17 10:54 
Kruta!!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?