Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tu esi man piegriezies!!!
Telefonā mēmais klusums
Negaidu no tevis vairs pat zvanu... Tu iedūri man sirdī melu dunci Un tā tagad noasiņo vientulībā. Tu drāz divas vai vairāk meitenes, Bet nemīli nevienu... „Tu neesi mana tukšā vieta!” Tu teici, mani skūpstīdams, Bet nākamajā mirklī apskāvi savu draudzeni Nr.n. Liekulis! Taviem vārdiem nav nozīmes! Tu tos grozi pēc kaut kādiem saviem noteikumiem. Pretīgi- Pasaules atklātākais cilvēks melo! Melo acīs skatīdamies! Nepieskaries! Nepieskaries man ne mūžam! Un liec savai ēnai beigt mani izsekot, Jo tā gļēvi velkas man pakaļ no muguras Un atgādina par tevi: Par katru tavu liekulīgo vārdu, Par katru tavu viltus skūpstu Un liek manai sirdij ātrāk un ātrāk beigt pukstēt. Es esmu atkal mirusi! Un šoreiz tas esi tu, Kas nogalināja mani!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|