Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēs esam daļiņa

Mēs esam daļiņa
No lielās bezgalības,
Te dzimstam, sapņi dzimst,
Te mūsu mīlestība.
Kas varēs pastāstīt
Kā viss ir kādreiz sācies,
Kas gaida visus rīt,
Kā dzīve turpināsies.

Vai esam vieni mēs,
Vai arī kautkur tālēs,
Kur tālas zvaigznes mirdz,
Kāds atlaidies ir zālē,
Un, tāpat ziedus plūc,
Un ziedlapiņām zīlē,
Vai tam ar mīļo būt,
Vai viņas sirds spēj mīlēt.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-02-28 16:32 
Ja jau šie tur gaisā vairojas, tad jau droši vien, ka mīlejas arī! :)))
 assortina  2009-02-28 18:05 
Kā tad, ka mīlējas! Drīz uz šejieni ar atlidos, pamācīs kā vajag!!
 Vejslota  2009-02-28 20:06 
Filozofiska doma vieglā formā. :):))
 tavssargs  2009-02-28 21:26 
NLO ir tiešs pierādījums.
 pidulis  2009-02-28 22:06 
Latvija ir kosmonautu zeme. Par to liecina kaut vai nelaiķis Canders.
 ZARNU_MAISS  2009-03-01 12:26 
Esmu pilns ar daļiņām.
 Plaanpraatinjsh  2009-03-01 15:00 
Kā jau norādīts manā profilā,tas arī mīlu vērot debessjumu un dažādu gaismekļu
aptumsumus,tas rosina`.
 Satrika  2009-03-02 13:45 
Kāa puteklīši datora bezglībās klaiņojam un esam nemirstīgi,tik pārejam no faila,
failā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?