Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mežacūkas gads
Sūnās nedzirdami vieglus soļus sperot
Rūķis aizsoļo, pat nenotraukdams rasu Tikai stirna paceļ gavu, strautā dzerot Kautkur pusceļā starp Krustpili un Zasu Nāc un paņem, rūķi, nogurumu manu Aiznes mežacūkai, lai tā migā klāj Klau, pasaule jau zvana trauksmes zvanu Posts un izmisums pār visu zemi stāj Es savas dienas zaru būdā vēlos vadīt Blakus stirnai skaidrā strautā padzerties Tas mazais mājoklis, ko mēģinu sev radīt Lai mani pasargā, un neļauj pievilties Meža biezoknī starp Krustpili un Zasu Lasot meža avīzi uz baltas bērza tāss Rūķis aizsoļo, pat nenotraukdams rasu Stirna nastu nes, ko cūka migā klās
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|