un tā ir dzīve??

Mana sirds pēc upes dzelmes nevaicā
Tā dvēseles spārnus apdauzīja
Koku vēju šalkas atvaros.
Es vēlos lidot ar platiem spārniem
Un vēja stipro garu
Tos nededzina ne saules smeldzes
Ne šalkos vējšs.
Kā maiga pūka manai dvēselei
Tā pieskarās un iekvēl
Lai manai sirdij klusi
Pastāsta tos jaunumus
Ir mīla pasaulē, kas atver
Tev visas iespējas
No sāpēm izbrist klusi
Kā pūkas pieskāriens
Pie manas dvēseles