Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par mums...

Mūsu sirds tik klusi brīnumu gaida
Kā baltu sniega pārsliņu
Kas pārslīd pāri mūsu rokām
Dziedot klusu dziesmiņu
Vai tu dzirdi kā tā skan
Es tev čukstot vaicāju
Tas pats brīnums iemirdzas
Mūsu lūpās saskaras
Tas ir brīnums mūsu sirdīs
Liesmiņu tā aizdedzas.
Viedokļi par dzejoli
 ehidna  2009-02-15 15:52 
Mīļi!:)
 pagaliite  2009-02-15 16:08 
kad viena sirds brīnumu gaida, citai tas jāsagādā:)
 Vejslota  2009-02-15 16:08 
Brīnumus gaida tikai Ziemassvētkos! :)
 lavanda3  2009-02-15 16:10 
jauki..:)
 tavssargs  2009-02-15 18:14 
Boriss arī ir kā traks uz bučošanos.
 ehidna  2009-02-15 18:28 
Ko nu ,TS pļāpā? Boriss vēl nevienu buču nav atsūtījis!Galīgi izlaidies!:)
 assortina  2009-02-15 20:43 
Aizkustinoši jauks!
 hefny  2009-02-15 20:44 
Mīļs un aizkustinošs.
 Plaanpraatinjsh  2009-02-15 21:45 
Es brīnos visu laiku,lasot dzeju.
 Burve77  2009-02-16 00:48 
MŪSU sirds:))) lielā vispasaules sirds. Ja sirds, tad MANA. ja MŪSU, tad SIRDIS.
 klusaisMiileetaajs  2009-02-16 07:21 
No vienas bļodas ēdat, vai? :))
 orhi_deja  2009-02-16 10:06 
Arī no vienas bļodas ir ēst...un ne tikai arī pudu sāls ir apēsts....:):)
 FAETONS  2009-02-16 15:12 
Pieņemams,pēdējā rindiņa varēja būt citādi izteikta,jo tās "liesmiņas"jau bieži
liesmo pa dzejoļiem.:)
 orhi_deja  2009-02-16 15:44 
Bet ja svece uz galda liesmo....:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?