Kaut arī snieg

Ar trauslām caurspīdīgām ledus plaukstām,
Pie manām skropstām krītot pieturoties,
Un slīdot lejup tveroties pie citām,
Pa pāriem pārslas strauju valsi uzgriež.

Pie auss es dzirdu tavu maigo balsi,
Un arī mēs kā pārslas satveramies,
Pa piesnigušo parku griežam valsi,
Un nejūtam, ka laukā atrodamies.

Sniegs virpuļo ,vairs manāma nav debess
Kā apburti zem laternas mēs stāvam,
Un divas sirdis parādās uz zemes,
Tās radušās no mūsu karstām jūtām.

Kaut arī sniegs snieg matos, mīlot silti,
Jo sirdī kuras karsta mīlas liesma,
Ja mīli kādu,laimīgu to dari,
Un mūžs tev aizskan tā kā skaista dziesma.