Zvaigznes/2.variants

Satumst...Gaismu jau dedz
Savās mājās ikviens.
Logus aizkariem sedz,
Lai tos neredz neviens.

Neredz sāpes, kas mīt,
Tur, kur salauzta sirds.
Svece aizdegta plīv,
Tā caur aizkariem mirdz.

Glāzē ieliets sārts vīns
Stāvu istabā viens
Ziedi, kas bija līdz,
Ērkšķiem sāpes man sniedz.

Stāvu pārdomās es...
Tavi vārdi vēl skan
Lūdzi man tevi dzēst,
Tevi aizmirst, ja var.

Dzīva sirds krūtīs man
Kāpēc sāpes tai sniedz,
Viņa asiņot var
Ja pret zemi to triec.

Saltu elpu kāds skar
Loga rūtis, tās zied...
Kā gan sasaldēt var,
Sirdi aizslēgt man ciet.

Rūtij uzpūšu es...
Zvaigznes debesīs gail,
Cik tās mirdzēt vēl spēs,
Vai tām nodzist nav bail.

Kur tās paliek, kad krīt?
Vai-kad atausis rīts?
Zvaigžņu putekļos irst,
Matos meitenēm birst.

Rīta zvaigzne, kad aust,
Iesākts kārtējais rīts,
Laiks uz darbu jau braukt,
Redzu līdzās kas spīd.

Acīs zvaigznītes mirdz
Tai, kas blakus stāv man.
Sācies jauns dzīves rīts.
Sirdi zvaigznītes skar.

Savai zvaigznītei es
Aiziet neļaušu vairs,
Lai tā mani turp nes,
Kur spēj apstāties laiks.