Zvaigznes

Satumst...Gaismu jau dedz
Savās mājās ikviens.
Logus aizkariem sedz,
Lai tos neredz neviens.

Neredz sāpes, kas mīt,
Tur, kur salauzta sirds.
Svece aizdegta plīv,
Tā caur aizkariem mirdz.

Stāvu pārdomās es...
Tavi vārdi vēl skan
Lūdzi man tevi dzēst,
Tevi aizmirst, ja var.

Saltu elpu kāds skar
Loga rūtis, tās zied...
Kā gan sasaldēt var,
Sirdi aizslēgt man ciet.

Rūtij uzpūšu es...
Zvaigznes debesīs gail,
Cik tās mirdzēt vēl spēs,
Vai tām nodzist nav bail.

Kur tās paliek, kad krīt?
Vai-kad atausis rīts?
Zvaigžņu putekļos irst,
Matos meitenēn birst.

Rīta zvaigzne, kad aust,
Iesākts kārtējais rīts,
Laiks uz darbu jau braukt,
Redzu līdzās kas spīd.

Acīs zvaigznītes mirdz
Tai, kas blakus stāv man.
Sācies jauns dzīves rīts.
Sirdi zvaigznītes skar.