Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
No viņa
Ka silts saules stars saulei austot ritausma
Tu maigi atspideji mana pagalma, Raisot vazas, Vazas, kas mani tik ilgi tureja Tu devi man dzivibu Un par to muzam busu es tev pateicigs Ka suns savam saimniekam vienmer uzticigs, Jo tu atmodinaji mani velmi dzivot, Nemt no dzives, kas man dots Lai ari tikai mirklis, Bet baudit to Ka dzives sekundi sai saule pedejo Kveli skupstot sirds sitas straujak Esot tev tuvu lidzas Sirdspuksti skan krasainas melodijas Esot tev tuvu lidzas Ka dziesma, Dziesma ,kas tik tuva tev un man Kas snauda nebeidzama tumsa- Tu celi to dienas gaisma Un atveri man acis, Kur reiz akls biju- Es beidzot dzives patieso butibu saskatiju Ar asaram acis- Es dienam ilgi raudzijos debesis Ar asaram acis, gaidot tevi Ka spoza zvaigzne tu mana dzive iemirdzejies, Ka pavasaris ziediem pilnu klepi Tu naci un plauki ka krasns zieds mana sirdi Mila kvelosi pukst mana sirds Un es stavu ka klinte pret plaso okeanu, Jo tu esi man lidzas un balsti mani, Brizos, kad es kritu- Tu turi mani, Brizos, kad es skumstu- Tu mierini mani, Jo esi mans dzivesprieks, Iedvesma, Mans dzivibas gars.... Kvelosi pukst mana sirds ka vel nekad Un arvien straujak sitas ta, Redzot tevi sava tuvuma, Klaujot ciesi klat Ta nebeidz stat, Bet maigi skupstot- Kust nebeidzama mila
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|