Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Aizrautība.


Naktīs tik vēlās,
Kad zvaigznes tik kvēlas,
Es redzu tavu tēlu savā logā,
Kas mani moka un loka,
Kad nespēju būt pie tevis.

Tas ir kaut kas neparasts,
Kas liek man tam tēlam līdzi doties.
Pie tevis katru nakti,
Kad suņi jau dus, tik pa laikam blusa, tam kož.

Un tā katru nakti
Es lidoju pilsētai pāri.
Pie tevis, pie tevis vien.
Nekur negribu stāt,
Tikai ātrāk pie tevis steigt!

Pie manas mīlas.
Tu esi man kā miera osta,
Kurā es vienmēr atgriežos.

Tev nebūs ilgi jāgaida.
Tas atkal notiks šonakt.
Pie tevis es atkal šonakt došos.

Viedokļi par dzejoli
 wip4  2009-02-05 22:43 
Sākums nedaudz neveikls, bet cerīgs.:))Taču blusainie suņi pārvelk treknu svītru
nobeigumam...:(((
 diletants  2009-02-06 09:01 
Piekrītu - blusainie suņi pārvelk svītru visam, taču pēc formas liekas, blusa kož
mīļotajam, jo TAM taču ir vienskaitlī, bet SUŅI daudzskaitlī ! :))
 Plaanpraatinjsh  2009-02-06 10:40 
Trakas lietas. Sapratu,ka Tu uz slotas pa nakti spokus vajā.
 klusaisMiileetaajs  2009-02-06 11:28 
Ja nevari palikt stāvoklī, dodies pie kāda cita! Tavssargs, piemēram, lielās, ka, ja
liekot iekšā, tad uzreiz arī esot. Ar PLP gan neielaidies, viņš nav darītājs, viņš ir
romantiķis. :))
 assortina  2009-02-06 20:16 
Meistars un Margarita! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?