vakarā vēlā

sarkani blāzmo debesis.
mežā skan lakstīgalu balsis.
tik rāms miers pār mani klājas,
kā migla tas apmņem manas kājas.

pat neredzu, kur manas mājas,
un kā tad tur citiem tagad klājas?

iekrītu naktsvijoļu pļavā,
tik baltā kā ziemas sniegā
un aizmiegu saldā miegā.
un rīt jau es modīšos,
un ne no kā nebīšos!