...

autors: viskere3 [dzejoļi]

tik nedzīvi augsti stāvi,
tik pelēkas ielas.
tik vienmuļi ļaudis,
pa tukšām ielām klimst.

ne mazākās iejūtības ne žēlastības

bet tomēr mazs saules stariņš,
tur tālumā atmirdzēt sāk.
tas mazais cerību stariņš,
kas staro no bērna sirds.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-02-03 07:01
Bērns ar degošu spičku pie malkas šķūnīša. :))
diletants	2009-02-03 07:48
Nāks jaunie, kas aizmēzīs vecos zagļus un korumpantus, un tikai tad Latvijā iestāsies laimīga dzīve!:)))
Plaanpraatinjsh	2009-02-03 08:40
Tas esmu es!!!
Siiriuss	2009-02-03 11:17
Jauks dzejs!:)
ija9	2009-02-03 12:10
Zini,Tev labi sanāk un neņem galvā pieaugušu onkuļu muļķīgos komentārus.
assortina	2009-02-03 17:05
Ļoti reāla glezna Tev iznākusi! Kā multene!! :)
viskere3	2009-02-03 20:34
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!