Vienpatība..

autors: PlayWithAnGeL [dzejoļi]

Attālums nav vientulība,
Ne arī vienaldzība.
Tikai skumjas sirdī ievilina,
Kā mazu emocijas brīvību.

Vai no tā kļūst vieglāk
Un ne sliktāk,
Tad attālums nav tālums.
Bet nezināmas alas pildījums.

Tur kur noslēpties un aizgriezties,
Aiz mēness kalniem patverties.
Un iekš ezera nodurties
Attāluma vienaldzībā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-02-03 07:03
Električka pret vikingiem. :)) Vakar noskatījos. :)
diletants	2009-02-03 07:52
Cenšos ieurbties abstraktās dzejas nezināmajā alā, bet priekšpēdējā rindiņa pat tur neietilpst. Piedodiet...:)
Plaanpraatinjsh	2009-02-03 08:36
Attālums ir relatīvs jēdziens,jo pakārtots laikam ,piemēram,ja es uz točku braucu ar velosipēdu,tad nokļūstu tur 10.minūtēs,ja eju kājām,tad 1-2 stundā - atceļā abos gadījumos paiet vairāk laika.Kas tad te sanāk?
Plaanpraatinjsh	2009-02-03 08:38
datora radīta kļūda,pareizi ir... pusstundā...bet ne 1-2 stundā.
Siiriuss	2009-02-03 09:17
Laiks un telpa ir ilūzija ,ļoti reāla ilūzija.
dezign	2009-02-03 10:32
grūti saprotams Tavs dzejolis, bet var just, ka ļoti centies
assortina	2009-02-03 17:07
Viss šai pasaulē ir relatīvs!
PlayWithAnGeL	2009-02-03 17:18
es necentos, es rakstīju un laboju to, kas man nelikās piemērots, ja to var saukt par centību - lai būtu. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!