...............Zeme - APSĒDIES............
Lai jūras miglojas
Un vēji apsirmo.
Lai pasaule nogriežas
Un Zeme apsēžas.
Eifeļam vecajam
Cilvēki ceļos krīt!
Bet laime lēni kusa
Lāsteku uzbudinātajā kaislē.
Aiz miglu jūrām
Un sirmiem vējiem,
Lai pasaule atgriežas
Un Zeme pieceļas.
Pirmā mira cerība
Bet cilvēkiem asinīs tecēja piens.
Un tomēr zaudēt laimi
Kā lāsteku bez iekāres
Aizmirst savu jēgu
Kā neprātim.
Viedokļi par dzejoli |
Plaanpraatinjsh |
2009-02-02 19:23 |
Šito sarežģīto dzejoli,sapratu tikai, ka asins vietā tecēšot piens un tad sasals lāstekā kā neprātim... |
klusaisMiileetaajs |
2009-02-02 19:41 |
Manā laikā šitādus dzejoļus pat Tvaika ielas dzejnieku semināra pēdējā kursā neviens nerakstīja.
:)) |
Vejslota |
2009-02-02 20:00 |
Man arī par sarežģītu. |
dezign |
2009-02-02 20:08 |
klau, nu murgi Tev sanākuši, neko nevar saprast, ko Tu ar to visu domāji? |
PlayWithAnGeL |
2009-02-02 20:11 |
murgs... bet cilvēcība... |
Vejslota |
2009-02-02 20:12 |
šito lasot, tā ilgi var sēdēt... :))) |
Siiriuss |
2009-02-02 20:33 |
:))Cilvēcība tikai vēl dzims ... |
PlayWithAnGeL |
2009-02-02 20:41 |
tā pat nepiedzims ;) |
Siiriuss |
2009-02-02 20:45 |
To Rainis arī ir teicis ;) |
PlayWithAnGeL |
2009-02-02 20:46 |
Rainis? hmm... |
FAETONS |
2009-02-02 20:47 |
Patīkami pārsteidz. Abstrakcionisms - dziļi subjektīva attieksme pret lietām un to būtību. Turpini tik rakstīt. |
Siiriuss |
2009-02-02 20:50 |
JAUNAIS LAIKS
Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,
Tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs;
Ikvienam ir rokas jāpieliek,
Lai lielais darbs uz priekšu tiek;
Ikviens lai uguni kurina,
Kas visu pasauli sasilda;
Lai palīdz katris to namu celt,
Kur vien tik cilvēces laime var zelt,
Kur katris ir iecelts saulītē,
Ar visiem kopā gavilē.
Bet jaunais laiks, kas šalkās trīs,
Tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs.
Rainis |
assortina |
2009-02-02 21:02 |
Arī neko nesapratu, bet kaut kas tajā visā ir!! :) |
PlayWithAnGeL |
2009-02-02 21:03 |
.....ja ļaudis to nevedīs.
|
Siiriuss |
2009-02-02 21:10 |
Tā višs i ... |
exizeaar |
2009-02-03 07:22 |
Zeme apsēdās, padomāja, piecēlās, uznāca pavasaris, lāstekas nokusa, laime atjēdzās, pārsviedās no vecā Eifeļa pie BurjDubai, un cilvēku asinīs atkal tecēja piens, un Jaunais Laiks kasīja bārdu kā Rainis, jo kāds vēl jaunāks uzpūtis cilvēcīga neprāta miglu, atgādinot jēgu un augšāmceļot jau apglabāto cerību. (re kā atbalsojas - tad jau labs) :) |
PlayWithAnGeL |
2009-02-03 17:19 |
:) mjā |
zieduGusts |
2009-02-05 14:37 |
augstākā pilotāža.Latviešiem reiz bija dzejnieks Jānis Steiks(1855-1932).NU kaut kas līdzīgs... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|