Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mīlestība
Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt. Par ko nemēdzam runāt. Tā ir mīla, ko jūtam pret otru. Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis, To ko gaidīja nemanot atnākam. Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk, Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību. Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras, Un iedveš mums jaunu dzīvību. Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes, No cilvēka, ko mīlam. Ja cilvēks kādu mīl, Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta, Gan samtaini mīksta kā pļava, Kurā iegulties un sapņot par to. Mums grūti atzīties ir mīlestībā, Jo bail pretī saņemt noraidījumu, Vai nicinājuma pilnu frāzi, Ko neesam gaidījuši. Ja cilvēks mīl, Viņš kļuvis pavisam citāds - Ir iemīlējies cilvēks, Sapņotājs un maigāka būtne. Es ceru, ka mīlestība. Mūsu sirdīs nezudīs nekad, Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu, Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|