Sadega sapņi...

autors: Sirsninja_21 [dzejoļi]

Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
exizeaar	2009-01-31 08:42
karsti. un radoši. visai ugunīga reinkarnācija un labs dvēseles apkures risinājums. :)
tavssargs	2009-01-31 08:52
Vaidzēja uzreiz lekt ārā no tanka, tiklīdz pamanījāt partizānu ar pancerfaustu!
klusaisMiileetaajs	2009-01-31 10:17
Tu laikam esi no tām karstajām mīlētājām, ko? :)))
kwazimorda	2009-01-31 12:10
Ja pat sniegs deg,tad ir lietots napalms...:))
GedertsPiebriedis	2009-01-31 13:02
Šis darbs atklaj sen zināmu patiesību, ka lielā ugunsgrēkā var izglābties tikai putni. Manis teikto, ja vēl būtu dzīvi, apstiprinātu Varšavas un Maskavas nodegšanas liecinieki. Bet, kad dega Peleponesa, tad pat putniem nebija glābiņa.
Sirsninja_21	2009-01-31 14:40
Esmu gan:P
dezign	2009-01-31 15:04
kas par kaisli, pat sniegs deg, nu gan:)
Vejslota	2009-01-31 15:59
Skaisti jau dzejot- sadega sapņi, lietus, sniegs.. Vien izdarītais ir patiess.
assortina	2009-01-31 18:14
Es piekrītu Exizeaar!! :)
Siiriuss	2009-02-01 10:21
Man jau patīk!!Laps!:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!