Sāpes

autors: kundziite [dzejoļi]

Ja tu nevari man dot laimi,
Kaut vai nelaimi dod.
Es eju bojā kā zeme
No sausuma plaisājot.
Ka zemei līdzi trūkst saknes
Tas man vairs nesāp nemaz.
Ja tu nevari dot man smaidu,
Dod kaut vai asaras!
Tu karstošo sirdi glābsi
Acu avotus atdarot.
Ja nav jau par vēlu un sāpes,
Neviens vairs nespēj man dot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Siiriuss	2009-01-25 16:13
Es došu smaidu!:)
Plaanpraatinjsh	2009-01-25 17:49
Paraudāju nākošajā dzejolī,tagad nē. Esmu skops un nevienam neko nedodu par pliku velti.
klusaisMiileetaajs	2009-01-25 17:55
Es varu atdot vakardienas zupu. Pašam apriebās jau, bet ārā arī žēl liet. :))
assortina	2009-01-25 17:56
Dīvaina vēlēšanās!!
GedertsPiebriedis	2009-01-25 18:25
Dzejniece savā jaunākajā darbā no agrotehnikas viedokļa aplūko karstumā un sausumā nīkstošiem augiem nodarīto kaitējumu, un brīdina, ka šīm dabas parādībām var būt postošas un pat neatgriezeniskas sekas.
diletants	2009-01-25 18:50
Es atdošu pūtēju orķestra notis - valšus, ģājiena un sēru maršus!:))
magone_2004	2009-01-25 21:13
Dikti kaut kur dzirdētas tās alkas pēc nelaimes... Tā ir parodija vai pārpublicējums no kaut kurienes?
ija9	2009-01-25 23:51
Šausmīgi sāpīgi. Varu dot prieku.:))))
Bils	2009-01-26 08:41
autorei sāp dvēsele.
hefny	2009-01-26 09:20
Jā -sāp gan! Bet tas neattaisno -vēlmi pēc mazohosma-gruibēt vēl sāpes un sist galvu pret zemi. to,ka ir vēlme raud;at-jā,-stāvoklis,kad šķiet asaras beigušas,-tas patiesi nelabi. Tad jāmēgina izkliegt-jūras vējā kliedzienu paslēpjot,vējam atdodot! Izjustas rindas.
Naktsvijole_es	2009-01-26 09:31
tikai vienaldzību nē...
gremzis	2009-01-26 10:04
man ir ko dot. es dodu
mazaa_burve	2009-01-26 15:46
Izjustas rindas.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!